Jogas galējais mērķis ir Paramatma (Dieva daļiņa) sirdī.

Lai to sasniegtu, ir jāiziet astoņu pakāpju ceļš, ik dienas praktizējot aštanga jogu tās dažādajās izpausmēs. Un, lai jogas prakse būtu veiksmīga, nevar atdalīt praktiskās darbības no filozofijas.

Saskaņā ar K.Pattabhi Jois, "vienpusīgas jogas metodes ārpus to iekšējā mērķa, var ap sirdi radīt "sešus ienaidniekus" (iekāre, dusmas, alkatība, ilūzija, apmātība, skaudība). Pilna Aštana jogas sistēmas praktizējot ar dievišķo apziņu, noved pie brīvības savā sirdī." [The Yoga Journal, San Francisco, November/December 1995]

Taču tas nenozīmē, ka mums ir jākļūst par vientuļniekiem vai askētiem - tā nekad nav bijusi jogas prasība. Kā skaidro Bhagavadgīta, "Tas, kurš ārēji izpilda savu sociālos pienākumus, bet iekšēji paliek brīvs, ir jogs." [BG 3.7] Ja visi pārtrauktu pildīt savus sociālos pienākumus, acīmredzamu iemeslu dēļ pasaule tiktu sagrauta. Tāpēc mums nav jāsatraucās, ja atbildība pret citiem attur mūs no vairāk laika veltīšanas mūsu praksei, jo sava pienākuma pildīšana arī ir prakse. Bet ir svarīgi, kā mēs praktizējam. Kā mēs izmantojam to dārgo laiku, ko varam atvēlēt jogas praksei?

Šobrīd dodam ieskatu par to, kāds dienas režīms atbilst pareizai aštanga jogas praksei mūsdienu apstākļos, kā arī pastāvīgai praktizēšanai pieejami apraksti par asanu un pranājamu izpildi.