JAUNGADA APŅEMŠANĀS - KĀ UN VAI TAS STRĀDĀ?

Šogad, kad viss mans laiks pieder tikai man, maniem svarīgajiem darbiem un svarīgajiem mirkļiem ar ģimeni, ir ļoti liela iekšēja sajūta un vajadzība pēc kārtīga gada noslēguma un mērķiem jaunajam gadam. Gribās izskatīt šī gada bildes, ar pateicību atcerēties visu skaisto, kas piedzīvots. Gribās uzrakstīt mērķus jaunajam gadam. Apņemšanās, ja kādam labpatīk tā saukt. Vai var būt vēl piemērotāks mirklis šādiem pārskatiem kā gadu mija? Varbūt vēl paša gadumija – dzimšansdiena...

 

Mums ģimenē jau izsenis mamma bija ieviesusi tradīciju, ka Vecgada vakarā katrs paņem lapiņu un saraksta savus mērķus Jaunajam gadam. Un nevis vēlējuma formā, bet gan tagadnē – “Reizi nedēļā apgūstu padziļināti krievu valodu” vai “Esmu dabiskām metodēm atguvusi redzi”. Ne reizi vien esmu lasījusi speciālistu viedokļus par to, ka jāraksta tagadnes formā. Un to, ka augšā vārdu NE nedzird, jau pati esmu pieredzējusi. “Vairs NElietoju brilles” nebūs labākais formulējums.

 

Tātad, divi konkrēti ieteikumi no speciālisiem un pašas pieredzes par to, kā formulēt savus mērķus tiem, kam arī ir vēlme konkretizēt savas apņemšanās:

  1. Raksti tagadnē, it kā tas jau būtu realizējies;
  2. Izvairies no NE lietošanas formulējumā.

Cik daudz drīkst rakstīt?

 

Cik vien Tev pašam pietiks spēka un laika realizēt J

 

Un ko ar to lapiņu iesākt?

 

Es glabāju sev labi zināmā vietā, vīrs glabā makā. Kāds regulāri to pārlasa (lai neaizmirstos), kāds never vaļā līdz Vecgada vakaram. Katrā ziņā, Vecgda vakarā, pirms jauno mērķu formulēšanas, der atvērt aizejošā gada lapiņu un pārskatīt, kas izdevies, kas ne un kāpēc. Var gadīties, ka gada laikā kāda vēlme ir zaudējusi savu aktualitāti. Par kādu varbūt ir aizmirsts. Kādai varbūt nepietika laika.

 

Katrā ziņā – šis nav maģiskais rituāls, kad uzraksti un gaidi – visam jānotiek pašam par sevi. Ja esi uzrakstījis, tad vēlmi “gaisā” esi jau palaidis. Atliek tik sagaidīt īsto mirkli tās realizēšanai. Pašam sava roka ar būs jāpieliek. Protams, neatmetot ticību brīnumam – ja vēlmes labā viss, ko pašu spēkiem varam paveikt, jau līdz šim izdarīts – palaižam debesīs, ticot un cerot, ka mums tiks dota arī Dievišķā svētība, kas varbūt ir pietrūkusi līdz pilnībai.

 

Neliels stāstiņš no interneta plašumiem iedvesmai par šo tēmu šeit!

 

Lai top vēlmju piepildījums!

Write a comment

Comments: 0