Cilvēks ir tas, ko viņš ēd       

/sakāmvārds/

Jogas prakse, dienas režīms un uzturs savā starpā ir ļoti cieši saistīti.

Bhagavad-gītā ir teikts, ka, "cilvēks nevar kļūt par jogu, ja viņš ēd par daudz vai par maz, guļ par daudz vai par maz ". Ēst par daudz nozīmē ēst vairāk, nekā vajag. Dziļa ir sena patiesība, ka cilvēkam ir jāēd, lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai ēstu.

Saskaņā ar Bhagavad-gītu ir triju veidu ēdiens- ēdiens skaidrībā (satva) , kaislībā (radža) un neziņā (tama). Ēdieni, kas ir skaidrībā- piena produkti, graudi, augļi un dārzeņi- paildzina mūžu, attīra esamību, dod spēku, veselību, laimi un prieku. Šāds ēdiens ir sulīgs, sātīgs, veselīgs un priecē sirdi. Ēdieni, kas ir pārāk rūgti, skābi, sāļi, asi, sausi vai karsti, ir ēdieni kaislībā. Šādi ēdieni rada bēdas un slimības. Ēdiens neziņā ir tāds ēdiens, kurš ir pagatavots vairāk kā 3 h pirms ēšanas, kā arī gaļa, zivis, olas, sēnes, produkti, kas satur raugu. Šāds ēdiens piesārņo mūsu apziņu, rada toksīnus, ciešanas un sāpes.

Jogas mērķis ir saikne ar augstāko apziņu, dievišķo enerģiju, kas caurstrāvo it visu uz šīs pasaules, līdz ar to ēdiens, kuru mēs uzņemam, arī tiek gatavots, koncentrējoties uz augstāko apziņu. Šādu ēdienu vēdiskajā tradīcijā dēvē par prasādam.

Ēšanā iesaka ievērot vairākus principus:
1) ēst noteiktā laikā:
cik vien iespējams, jācenšas, lai dienas galvenā maltīte- pusdienas- būtu dienas vidū, kad saule ir visaugstāk un kad gremošanas spēja ir visaugstākā. Tas ir laiks no plkst.11.00-13.00;
2) domāt par ēdienu saderību:
ēdienam jābūt saderīgam pēc garšas, jābūt labi sagremojamam.
Rīsi un citi graudaugi sader kopā ar dārzeņiem; piena produkti, kā siers, jogurts, paniņas, labi sader kopā ar graudiem un dārzeņiem, savukārt piens ar dārzeņiem nesader. Tāpat nav ieteicams ēst dārzeņus kopā ar augļiem (augļus labāk ēst atsevišķi, vai ar karstu pienu);
3) dalīties ēdienā ar citiem;
4) ievērot tīrību:
runa ir gan par ārējo tīrību- tīras rokas, trauki, telpa-, gan iekšējo tīrību- domas, ar kādām gatavojam ēdienu;
5) ēst ar mēru un lēnām:
enerģija un spēks ir atkarīgs nevis no apēstā daudzuma, bet no tā, cik daudz apēstā spējam sagremot un izmantot. Lai ēdiens labi sagremotos, kuņģim vajadzīga vieta, tāpēc ēdot 1/3 kuņģa tiek piepildīta ar ēdienu, 1/3 ar šķidrumu, 1/3 paliek tukša. Lai izvairītos no pārēšanās, kas padara prātu satrauktu vai trulu un ķermenī rada smagumu un nogurumu, svarīgi atcerēties, ka sāta sajūta mūsos iestājas pēc 20 min.
6) neapdzēst vēdera jeb gremošanas uguni (džatharagni ):
ēšanas laikā tiek uzņemts arī šķidrums, un, lai neapdzēstu gremošanas uguni, kas nepieciešama ēdiena pārstrādāšanai, svarīgi ņemt vērā trīs lietas:
a) ja mēs padzeramies pirms ēšanas, apetīte kļūst mērenāka un mazāka ir iespēja pārēsties;
b) mērena šķidruma lietošana ēšanas laikā palīdz kuņģa darbībai;
c) dzeršana pēc ēšanas atšķaida kuņģa sulu un samazina gremošanas uguni.
Kad esam paēduši, dzert varam ne agrāk kā pēc 1h, ja ir vēlme, var dzert ik pa stundai līdz pat nākamai maltītei.
7) likt uz šķīvja tikai tik, cik varam apēst;
8) ik pa reizei gavēt:
gavēšana stiprina gribasspēku un dod ķermenim veselību un spēku. Gavējot gremošanas sistēma atpūšas un visa mūsu enerģija virzās uz mūsu augstākajiem ķermeņa centriem. Pastāv triju veidu gavēšana:
1) sausā gavēšana, kad visu dienu neēd un nedzer;
2) dzer ūdeni, zālīšu, garšvielu tējas;
3) viegls uzturs-augļi, piena produkti.

Tāpat kā uzturs, svarīga ir arī atpūta, jo miegā mūsu prāts atpūšas. Tajā pat laikā ir svarīgi pārāk daudz negulēt. Saskaņā ar Bhagavad-gītu nav ieteicams gulēt ilgāk par 6h. Vislabākais laiks miegam ir no plkst.22.00-24.00, jo šajā laikā katra mūsu nogulētā stunda miega kvalitātes ziņā ir pielīdzināma 2h miega, ko mēs noguļam pēc plkst.24.00. Nav ieteicams gulēt ilgāk par plkst.6.00, jo šajā laikā aust saule, mostas daba un arī mūsu ķermenis mostas.